face

Jānis Lange

VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes priekšsēdētājs

2018. gads ir bijis VAS “Latvijas dzelzceļš” pozitīvu pārmaiņu gads. Tika pārskatīti uzņēmuma biznesa un organizatoriskie procesi, būtiski palielināta produktivitāte, stiprināta sadarbība ar esošajiem partneriem, kā arī izveidotas jaunas partnerības.

Neskatoties uz to, ka reģiona un visas pasaules ģeopolitiskās situācijas izraisītā pārvadājumu apgrozījuma krituma rezultātā gada sākumam bija raksturīga zināma nenoteiktība, gadu noslēdzot, izrādījās, ka rezultāti ir pat labāki nekā tika prognozēti. Turklāt īpašs gandarījums, ka ievērojami uzlabojās arī koncerna produktivitātes rādītāji.

Nozīmīgs notikums bija LDz vizuālās identitātes maiņa – tādējādi vēlreiz apliecinot, ka LDz ir moderns uzņēmums un spējīgs mainīties līdzi laikam. Nepārtrauktas pārmaiņas ir jaunā realitāte, kuras apstākļos LDz jādarbojas. Vienmēr jābūt gataviem elastīgi reaģēt, pielāgoties tirgus situācijai. Lielam uzņēmumam, protams, tas nav viegli, taču LDz konkurētspējai pašlaik un nākotnē ir būtiski šīs tendences sajust un rīkoties.

Vienlaikus ir noteiktas lietas, kas nekad nemainīsies, – viena no galvenajām LDz vērtībām vienmēr būs drošība, un tā vienmēr būs prioritāšu skaitā.

Tāpat 2018. gadā tika pieņemts būtisks nozares politikas dokuments – Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns, - kā arī noslēgts daudzgadu līgums ar Satiksmes ministriju. Tika turpināta ar ilgtermiņa investīciju plāniem saistīto lēmumu izpilde, tajā skaitā dzelzceļa elektrifikācijas projekta attīstība. Jāuzsver, ka dzelzceļa elektrifikācija pēc būtības ir ne tikai LDz projekts, bet gan visas valsts konkurētspējas jautājums, jo šodien savā starpā vairs nekonkurē uzņēmumi, bet valstis un pat veseli reģioni.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas aspektā būtiskākais jautājums ir saistīts ar lēmumu pieņemšanu un pēctecību.

Nepieciešamība elektrificēt dzelzceļu ir noteikta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, Nacionālajā attīstības plānā un Transporta attīstības pamatnostādnēs. Elektrifikācijai ir daudz praktisku priekšrocību – gan CO2 izmešu samazinājums, padarot transportu videi draudzīgāku, gan lielāks vilces spēks, kas ļaus pārvadāt garākus un smagākus vilcienu sastāvus, tādējādi samazinot pārvadājumu izmaksas. No dzelzceļa elektrifikācijas ir atkarīgs arī tas, kādu infrastruktūru mēs nodosim nākamajām paaudzēm.

Uzskatu, ka uzņēmuma pienākums ir plānveidīgi investēt, padarot šo infrastruktūru un līdz ar to visu nozari konkurētspējīgāku un pelnošāku.

2019. gadā būtiskākie izaicinājumi būs saistīti tieši ar lielajiem investīciju projektiem – tostarp to samērojamību ar tirgus situāciju, paredzamajām izmaksām un atdevi. Ne mazāk būtiska ir pašu projektu realizēšanas efektivitāte un procesu caurspīdīgums.

Tas ir arī viens no LDz padomes uzdevumiem – līdzībās runājot, ja LDz valde ir kā mašīnas pilots autosportā, kas stūrē un spiež gāzes pedāli, nosakot, cik ātri uzņēmums dosies uz priekšu, tad padomei rokās ir karte, tā seko līdzi, vai braucam pa pareizo ceļu, un palīdz valdei būtiskos brīžos pieņemt pareizos lēmumus.

LDz kā nākotnes mērķi ir noteicis, ka Latvijai jākļūst par Baltijas reģiona transporta un loģistikas pakalpojumu izcilības centru. Jau šodien Latvijā ir labs dzelzceļa tīkla pārklājums, ļoti labi attīstīta ostu infrastruktūra un lidosta, turklāt mums ir kompetence, zināšanas un augsta spēja pielāgoties tirgus apstākļiem. Un tas savukārt nozīmē, ka šā mērķa sasniegšanai ir svarīga koordinēta un pārdomāta sadarbība starp ostām, dzelzceļu, lidostām, kravu nosūtītājiem. Lielākais un tuvākais Latvijas konkurents nenoliedzami ir Lietuva, un ir vērojama liela cīņa tieši par kravām no Baltkrievijas. Jāuzsver, ka konkurences cīņā ar Lietuvu būtiska nozīme ir Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijai, kura dos iespēju nodrošināt zemākus tarifus. Palielinās arī kravu pārvadājumu apjomi no Baltkrievijas, un šī dinamika ir arī LDz pārstāvniecības Baltkrievijā nopelns, uzturot labas attiecības ar Baltkrievijas dzelzceļa uzņēmumu n visiem pārējiem procesā iesaistītajiem spēlētājiem.

Raugoties uz 2019. gadu, globālā un reģionālā mērogā joprojām ir dažādas tendences, kuras var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt kravu plūsmu ne tikai Latvijas virzienā, bet visdažādākajos transporta koridoros. Tāpēc LDz vadībai ir jābūt gatavai nepārtraukti monitorēt aktuālās tendences, kā arī strādāt, lai ne tikai noturētu, bet pat attīstītu konkurētspējīgu infrastruktūru un sniegto pakalpojumu kvalitāti, palielinot apstrādāto kravu apjomu.

Līdzās pārvadājumu apjomu sekmēšanai viens no svarīgākajiem uzdevumiem tuvākajā nākotnē būs izstrādāt stratēģiju jaunu darbinieku piesaistīšanai, jo vidējais darbinieku vecums uzņēmumā liecina, ka būtiski domāt par savlaicīgu un izsvērtu paaudžu nomaiņu. Svarīgi ir atrast īsto veidu, kā jauniešiem parādīt, ka dzelzceļš ir interesanta un perspektīva joma. Jau šodien ir skaidrs, ka prasības darbinieku kompetencēm laika gaitā mainīsies, - aizvien lielāks uzsvars būs uz cilvēka īpašajām kvalifikācijām, bet vienkāršākos un rutinētos darbus, kur vien iespējams, robotizēs.

Raugoties tālākā nākotnē, esmu pārliecināts, ka LDz būs gan veiksmīgs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, gan arī tehnoloģiju uzņēmums. Tas savienos dažādus transporta veidus un veicinās to sinerģiju valstiskā mērogā; inovatīvs, digitalizēts uzņēmums, kas, pateicoties kvalificētiem un zinošiem darbiniekiem, būs spējīgs pielāgoties tirgus pārmaiņām un strādāt augstas konkurences apstākļos, vienlaikus nodrošinot nemainīgi augstu drošības pakāpi.

Strādājot transporta nozarē vairāk nekā 10 gadus, esmu pārliecinājies, ka visa valstī esošā infrastruktūra ir līdzeklis, ar kuru būvēt valsts labklājību. LDz ir spēcīgs instruments, kas Latvijai ļauj pelnīt un veicina sabiedrības labklājību. Ikviens no LDz darbiniekiem strādā ne tikai savas ģimenes un uzņēmuma labā, bet gan dod pienesumu visai valstij kopumā.